Avotpētniecisks ieskats Latvijas arhīvu materiālos par Rīgas pilsētas attiecībām ar Krievijas impērijas varas iestādēm 18. gadsimtā

Raksta mērķis ir izanalizēt Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabāto dokumentu kompleksu par Rīgas pilsētas un Krievijas caristes (no 1721. gada – impērijas) savstarpējām attiecībām laikā no 18. gadsimta otrā gadu desmita līdz 80. gadiem. Izvēlēts periods no Rīgas pilsētas padošanās brīža Krievijas caristei Lielā Ziemeļu kara (1700–1721) laikā līdz vietniecības iekārtas iz-veidošanai, kas likvidēja pastāvošo pārvaldes organizāciju. Raksts parāda gal-veno attiecību veidotāju – rātes, Lielās ģildes un ģenerālgubernatora – arhīvu saglabātības pakāpi un tajos glabātos dokumentu kompleksus nevis kā atsevišķus nejaušus dokumentu kopojumus, bet apzināti laika gaitā izveidojušos tematiski un hronoloģiski kārtoto dokumentu kopumus. Saprotot to veidošanas likumsakarības un savstarpējo saikni, iespējams pilnībā atsegt lietvedības vešanas principus attiecīgās iestādēs un kompleksu veidošanās cēloņus, kas arī atklās savstarpējās attiecības nosakošos pamatelementus.

Czechoslovak–Latvian Relations during the Interwar Period: The Role of Political Partie

The aim of the article is to analyse how the interests of political parties were reflected in interwar Czechoslovak–Latvian relations. The article focuses on the analysis of both objective and subjective reasons why the cleavage between the relevant Latvian political parties – the Farmers’ Union and Social Democrats – was reflected in Czechoslovak policy. Both political parties maintained transnational contacts with ideologically related political parties in Czechoslovakia. The article examines if there were systemic or rather specific subjective reasons for the influence of the political parties on bilateral relations, resulting from the specifics of the interwar Czechoslovak–Latvian relations.

Pareizticība Ziemeļkurzemē: Dundagas draudze (1918–1936)

Rakstā aplūkota Dundagas Sv. Konstantīna un Helēnas pareizticīgās draudzes dzīve no 1918. līdz 1936. gadam. Teritoriāli lielākā Latvijas pagasta nelielās pareizticīgās kopienas nopietnākie izaicinājumi šajā laika posmā bija ilgstoši neatrisinātais nekustamā īpašuma piederības jautājums un ar to saistītie tiesvedības procesi, kā arī uz vietas dzīvojoša priestera atrašana. Pētījums balstīts uz daudziem zinātniskajā apritē nebijušiem Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dokumentiem.