Sufiksa -ul- desemantizēšanās Latvijas vietvārdos

Rakstā, balstoties uz piemēriem Latvijas toponīmijā, analizēts sinhroniskā aspektā desemantizējies sufikss -ul- un aplūkoti derivatīvie modeļi S + -ul- → S un S + -ul- + -āj- → S, galveno uzmanību pievēršot koku nosaukumu priede, apse, bērzs un liepa motivētiem atvasinājumiem. Vietvārdi, kas ir homonīmi sugasvārdiem, var sniegt vērtīgu materiālu dažādu valodas pārmaiņu procesu, t. sk. gramatizēšanās un desemantizēšanās, pētījumiem. Ja sufikss -ul- mūsdienu valodā zaudējis produktivitāti un arī vietvārdos atrodams daudz retāk, tad no mūsdienu vārddarināšanas viedokļa mazproduktīvs derivatīvais modelis S + -ul- + -āj- → S, galvenokārt saistīts ar atvasinājumu priedulājs, vietvārdos un arī uzņēmumu nosaukumos sastopams samērā bieži. Leksēma priedulājs, kura agrāk bija vērojama mežu, pļavu un purvu nosaukumos, mūsdienās vairāk saistīta ar oikonīmiem (pārsvarā mājvārdiem) un ergonīmiem (uzņēmumu nosaukumiem) un vairumā gadījumu tiek lietota daudzskaitļa formā priedulāji. Tradicionālajā onomastikā šādi toponīmu un onīmu kategorijas maiņas procesi tiek dēvēti par transtoponimizēšanos un transonimizēšanos. Neraugoties uz to, ka mūsdienu vārddarināšanā derivatīvais modelis S + -ul- + -āj- → S izmantots arvien retāk un tiek uzskatīts par mazproduktīvu, nosaukumu, kuru sastāvā ir leksēma priedulājs vai priedulāji, skaitam ir tendence pieaugt. Iespējamais skaidrojums varētu būt saistīts ar nosaukuma labskanību, semantisku piemērotību konkrētai vietai vai objektam, tomēr šāda atziņa būtu balstāma uz padziļinātiem pētījumiem, kā arī aptaujām par nosaukuma izvēles motivāciju.