Darbības vārda veids latviešu un lietuviešu valodā – viena un tā pati vai tomēr atšķirīga kategorija?

Veids ir viena no būtiskām latviešu un lietuviešu valodas darbības vārda pazīmēm, taču veida nozīmju analīze un klasifikācija ir viens no sarežģītākajiem gramatikas jautājumiem. To nosaka fakts, ka veida nozīmju izteikšana ne latviešu, ne lietuviešu valodā nav pilnībā gramatizējusies, tāpēc atšķirībā no tādām gramatiskajām kategorijām kā laiks, izteiksme vai persona veida apraksts abu valodu gramatikās parasti atrodams gan darbības vārda darināšanas, gan formu veidošanas sadaļā. Tā kā veida apraksta tradīcijas baltu valodās vismaz daļēji veidojušās krievu valodniecības iespaidā, kur par galveno veida nozīmju opozīciju tiek uzskatīts nepabeigtas / pabeigtas darbības pretstatījums bezpriedēkļa un priedēkļa darbības vārdiem, tad šī opozīcija tikusi izvirzīta par svarīgāko arī baltu valodās. Tomēr, neraugoties uz zināmu līdzību, veida nozīmju īstenošanās baltu valodās ir gramatizējusies salīdzinoši mazāk. Turklāt atšķiras arī veida nozīmju izteikšanas nianses latviešu un lietuviešu valodā. Raksts ir mēģinājums sastatīt abu baltu valodu veida nozīmju kopīgās un atšķirīgās iezīmes un to apraksta tradīcijas gramatikās sinhroniskā aspektā.